|
Pašreizējās ekonomiskās situācijas apstākļos nepieciešams noteikt atalgojuma ierobežojumus arī augstskolām, uzskata aptaujātie Saeimas deputāti. Ar jaunveidojamo likumu "Par vienotu valsts un pašvaldību institūciju amatpersonu (darbinieku) atlīdzības sistēmu" jāizveido vienots mehānisms, kas ietver arī valsts augstskolās nodarbināto atalgojumu, uzskata Saeimas Izglītības, kultūras un zinātnes komisijas deputāte Inguna Rībena (JL).
"Ja skolotājiem skolā nav iespēju pelnīt lielākas algas, nekā valsts ar [pedagogu darba samaksas] likmi noteikusi, tad jānosaka arī citiem. Ja mums ir kāds zināms naudas daudzums, ko valstī varam tērēt algās, nevaram ideāli sadalīt katram, bet uz to tiekties un saprātīgi algas sabalansēt, ieskaitot ārstus, policistus, valsts pārvaldē strādājošos un citus. Ja to sakārtotu, gaisma tuneļa galā rastos," Rībena gan norādīja, ka, universitātēm konkurējot starptautiski, pastāv risks, ka dižākie prāti dotos uz ārzemēm, tomēr tāds pats risks ir arī citās nozarēs, piemēram, medicīnā.
"Ekonomiskās krīzes situācijā ir būtiski, ka valsts loma un regulējošā funkcija tiek pastiprināta," arī bijusī izglītības un zinātnes ministre deputāte Baiba Rivža (ZZS) uzskata, ka, neskatoties uz valsts augstskolu kā atvasinātu publisku personu zināmu autonomijas pakāpi, šā brīža ekonomiskajā stāvoklī algu ierobežošanai būtu loģisks pamatojums.
Ņemot vērā līdzīgo juridisko statusu kā pašvaldībām, kuru darbiniekiem ar šo likumu paredzēts algas ierobežot, arī valsts augstskolās, neskatoties uz to budžetu iespējām, solidāri būtu jānosaka ierobežojumi, pauda Rivža.
"Situācija, kad augstskolu amatpersonu algas, kas ir desmitreiz lielākas nekā citu valsts pārvaldē strādājošo vadītāju algas, nav normāla," arī Tautas partijas (TP) deputāts Dzintars Ābiķis pauda līdzīgu viedokli, ka krīzes apstākļos maksimālie algu griesti valsts augstskolu darbiniekiem jāierobežo.
Kā ziņots, Latvijas Universitāšu asociācija, kurā pārstāvētas visas sešas Latvijas universitātes, nosūtījusi vēstuli vairākām valsts amatpersonām, aicinot neiekļaut valsts augstskolas vienotajā valsts un pašvaldību institūciju amatpersonu un darbinieku atlīdzības sistēmā, kas ierobežotu augstskolu darbinieku atalgojuma apmērus.
Pašreizējā redakcijā likumprojekts par vienotās atlīdzības sistēmu paredz, ka valsts augstskolās un to izveidotajās iestādēs amatpersonu mēnešalgas apmērs nevar pārsniegt mēnešalgu maksimālos apmērus, kādi ir noteikti līdzīgas sarežģītības un atbildības amatiem valsts iestādēs.
Augstskolu pārstāvji vēstulē bažījas, ka šādi ierobežojumi liegs Latvijas augstskolām konkurēt ar ārvalstu augstskolām labāko mācībspēku piesaistē, kā arī projektu piesaistīšanu no biznesa un ārvalstīm, kas draud ar augstākās izglītības pazemināšanos valsts augstskolās.
Uzsvērts arī, ka augstskolas, bet īpaši universitātes, pildot sava dibinātāja - valsts - uzlikto misiju, konkurē darba tirgū kopumā, nevis tikai ar valsts pārvaldi, un vairākās valsts augstskolās budžeta studiju finansējuma daļa veido mazāk par pusi no ieņēmumiem. Šāda likuma pieņemšanas rezultātā augstskolas zaudēs stimulu piesaistīt līdzekļus.
Vēstuli parakstījis Latvijas Lauksaimniecības universitātes rektors Juris Skujāns, Rīgas Tehniskās universitātes rektors Ivars Knēts, Daugavpils universitātes rektors Arvīds Barševskis un Liepājas universitātes rektors. Latvijas Universitātes rektora Mārča Auziņa vietā parakstījies arī augstskolas prorektors Juris Krūmiņš, bet Rīgas Stradiņa universitātes rektors Jānis Gardovskis to nav parakstījis, jo atrodas komandējumā.
Šā gada 11. jūnija valsts sekretāru sanāksmē tika izsludināts likumprojekts "Par vienotu valsts un pašvaldību institūciju amatpersonu un darbinieku atlīdzības sistēmu". Finanšu ministrija (FM) šobrīd strādā pie likumprojekta precizēšanas, ņemot vērā ministriju un citu institūciju iesniegtos priekšlikumus. Paredzams, ka pēc likumprojekta precizēšanas tas tiks virzīts skatīšanai Ministru kabinetā, informēja ministrijā.
Iepriekš FM sagatavotā vienotā darba samaksas sistēma valsts pārvaldē bija atlikta, lai to saskaņotu ar pārējām institūcijām.
Likumprojekts aptver tautas ievēlētos pārstāvjus, Saeimas apstiprinātās un ieceltās amatpersonas, valsts tiešās pārvaldes iestādēs nodarbinātos, valsts un pašvaldību kapitālsabiedrību valdes, padomes locekļus, atvasinātajās publiskajās personās - valsts augstskolās, pašvaldībās - nodarbinātos, militārpersonas u.c.
Likumprojekts paredz noteikt vienotus principus mēnešalgu noteikšanai sadalījumā pa amatu grupām, kā arī vienotus nosacījumus vispārējām piemaksām, pabalstiem un kompensācijām, speciālajām piemaksām, pabalstiem un kompensācijām un citiem darba devēja piešķirtiem labumiem un maksājumiem.
Mēnešalga tiks piesaistīta Centrālās statistikas pārvaldes iepriekšējā gada oficiālajā statistikas paziņojumā publicētajam valstī strādājošo vidējās darba samaksas apmēram.
Likumprojekts paredz, ka atvasinātajām publiskajām personām un to izveidotajām iestādēm mēnešalgas apmēru noteiks, ņemot vērā amata vērtību un amatpersonas individuālās prasmes un novērtējumu, kā arī nepārsniedzot mēnešalgu maksimālos apmērus, kādi ir noteikti līdzīgas sarežģītības un atbildības amatiem valsts iestādēs.
Atvasinātajām publiskajām personām attiecībā uz piemaksām, prēmijām, sociālajām garantijām, kā arī citiem darba devēja piešķirtiem labumiem un maksājumiem būs ieteikuma raksturs.
Plānots, ka jaunais likums stājas spēkā 2010.gada 1.janvārī. 
Pievieno savu komentāru
Lai pievienotu komentārus, Jums ir jāpieslēdzas ar savu e-pastu un paroli!
|
